Stāsti
“Ņem naudu, pārģērbies un skrien ārā pa sētas durvīm. Tūlīt.” vīratēva aukstā pavēle — Inese paklausīja un aizbēga, kas vēlāk izglāba viņu
013
Vizmas Seta
Stāsti
“Kamēr pie mums ir Ozoliņi, lai es tevi neredzētu! Sēdi savā kambarī un klusē!” sacīja Inese, liekot Annai paslēpties pirms Ozoliņu ierašanās
040
Vizmas Seta
Stāsti
„Tikai bez manis” — Līga mierīgi atteicās, izraisot vīramātes sašutumu
043
Vizmas Seta
Stāsti
“Ņem naudu, pārģērbies un skrien ārā pa sētas durvīm. Tūlīt pat.” teica tēvs, iedodot astoņus tūkstošus un aizslēdzot durvis
06
Vizmas Seta
Stāsti
“Ver vaļā, mēs pārvācamies uz tavu dzīvokli!” paziņoja vīramāte, bet Anna rūgti pasmīnēja, jau spiežot policijas numuru telefonā
0234
Vizmas Seta
Stāsti
“Viņš ir mans vīrs. Viņš ir vīrietis, un tieši viņam būtu jārūpējas par mani, nevis otrādi!” Inese atver durvis ar svaigiem kāpostu pīrāgiem, ignorējot apsūdzību
038
Vizmas Seta
Stāsti
“Tu mani vispār dzirdi?! Es saku — kāzas! Pie mums mājās! Pēc mēneša!” Jānis stāvēja viesistabas durvīs ar iepirkumu maisiem, skatoties uz sievu ar pašpārliecinātu smaidu
024
Vizmas Seta
Stāsti
“Es saku — kāzas! Pie mums mājās! Pēc mēneša!” izsaucās Jānis durvīs, stāvot ar iepirkumu maisiem rokās
01
Vizmas Seta
Stāsti
“Es viņu izdzinu” — vīrs smīnot paziņoja, vīramāte sēdēja ar uzvarētājas izteiksmi un tēvs izvilka telefonu, nodzēšot manu smaidu
020
Vizmas Seta
Stāsti
“Es viņu izmetu” — vīrs sacīja ar smīnu, kamēr vīramāte sēdēja ar uzvaras smaidu
02
Vizmas Seta
Stāsti
“Mana māte mirst, bet tev ir vienalga!” Jānis norūca, liekot Annai pamest dīvānu un doties pie mātes
038
Vizmas Seta
Stāsti
“Mana māte mirst, bet tev ir vienalga!” vīrs rūgti sauca, apsūdzot Annu nevērībā
02
Vizmas Seta