— Redzi nu, cik saprātīgs tev vīrs, viņš taču lieliski saprot, ka māsai jāpalīdz! — Inese paziņoja ar uzvarētājas pašapmierinātību balsī. — Ilze, ņem telefonu, ver vaļā mobilo banku. Es tūlīt nosaukšu Sandras kartes numuru, un mēs uzreiz pārskaitīsim pirmo summu protezēšanas pirmajam posmam.
— Pagaidiet, Inese, kāpēc tik steidzīgi? — es viņu apstādināju iespējami mierīgā tonī. — Ja jau esam sākuši runāt par nopietnu ģimenes atbalstu, tad rīkosimies godīgi un ar vērienu. Sandrai tiešām ir smaga situācija, un ar maniem pieticīgajiem ienākumiem var nepietikt. Tāpēc apvienosim visus mūsu ietaupījumus.
— Kādus vēl ietaupījumus? — Inese acumirklī saspringa, un visa viņas cēlā aizrautība izkūpēja kā dūmi.
— Nu kā tad? Jūs taču pati nupat teicāt, ka tuvinieki dalās ar visu. Jums kontā stāv krietna summa no garāžas pārdošanas, turklāt katru mēnesi saņemat diezgan pieklājīgu pensiju, kuru pilnībā noliekat malā, jo Andris regulāri palīdz gan ar komunālajiem maksājumiem, gan ar pārtiku. Ja mēs jau rīt izņemsim jūsu noguldījumu un pieliksim klāt gada laikā sakrātās pensijas, Sandrai pietiks ne tikai implantiem, bet vēl arī gada abonementam sporta klubā.
Inese uzšāvās kājās tik strauji, it kā zem viņas krēsla pēkšņi būtu iedarbināts katapultas mehānisms.
— Tu esi prātu zaudējusi?! — viņa aizelsās no sašutuma. — Mani uzkrājumi ir neaizskarama rezerve nebaltām dienām! Tā ir mana nauda! Kā tu vispār uzdrošinies uz to tīkot?!
— Dzīvojiet kaut līdz simt gadiem, nekādas nebaltās dienas te nav, — es paraustīju plecus. — Savstarpējās palīdzības tradīcijas vienmēr izklausās īpaši skaisti, ja par tām maksā kāds cits. Kam jums tas noguldījums, ja jums ir meita, kurai vajag vairāk? Jūs taču pati tikko apgalvojāt, ka nauda ir putekļi, salīdzinot ar ģimenes pienākumu.
— Zagt nedrīkst! — no koridora skaļi ieķērcās Toms, ideāli atdarinot Ineses intonāciju no pērnā gada skandāla par veikalā pazudušo atlikumu.
— Aizver knābi, nolādētais putns! — Inese iekliedzās, galīgi nometot gudrās dzimtas matronas masku. — Ilze, nejauc vienā katlā pilnīgi atšķirīgas lietas! Mana nauda ir manām vecumdienām. Bet Sandra ir jauna sieviete, viņai jāiekārto sava privātā dzīve, viņai nav iespēju nopelnīt tikpat daudz kā jums!
— Viņai ir pavisam jauns ārzemju auto, kuru jūs viņai palīdzējāt noformēt pagājušajā ceturksnī, — Andris mierīgi atgādināja.
— Un ko tagad, liksiet viņai kājām staigāt?! — Inese uzsprāga.
— Kāpēc uzreiz kājām? — es atbildēju bez steigas. — Var pārdot mašīnu un nopirkt labu lietotu mazauto.