— Es esmu sieviete, man vajag atpūtu un normālu aprūpi, — Inese paziņoja tā, it kā runātu par kaut ko pašsaprotamu. — Bet jūs esat precēts pāris, tātad nauda jums ir kopīga. Andris taču piekrita!
Andris steigšus pamāja ar galvu, tomēr, sastapis sievas skatienu, uzreiz it kā sarāvās un kļuva zemāks.
— Tad lai Andris arī samaksā, — Sandra mierīgi noteica.
Vīrs nervozi norija siekalas. Atbilde pie viņa nenāca tik ātri, kā viņš acīmredzot bija cerējis.
— Sandra, tu taču zini, kāda man ir alga. Es tādu numuru vienkārši nepavilkšu. Tur runa ir par ļoti lielu summu.
— Tātad man tas ir jāspēj pavilkt?
Sandra iztaisnojās pilnā augumā.
— Tev vispār nav nekādas baiļu sajūtas? Aiz manas muguras apsolīt māsai naudu, kuru nopelnīju es?
— Mēs esam viena ģimene! — Andris sašutis iesaucās, acīmredzami cenšoties nezaudēt seju Ineses priekšā. — Tu varētu vismaz mēģināt saprast viņas situāciju. Cilvēkam ir šķiršanās, milzīgs stress!
— Labi, — Sandra pamāja. — Es sapratu.
Viņa pagriezās pret vīramāsu. Inese jau atkal bija sākusi smaidīt, pārliecināta, ka brālim tomēr izdevies sievu pielauzt.
— Inese, nosūti rēķinu Andrim. Viņš paņems kredītu. Luksusa numuram un procedūrām vajadzētu pietikt. Bet atmaksās no savas algas.
Vīramāsas seja acumirklī piesarka.
— Kādu vēl kredītu? Tur taču procenti ir šausmīgi! Jūs gribat mani pavisam atstāt bez naudas?
Sandra neizturēja un klusi iesmējās.
— Es tevi nekur nesūtu un nekādus līgumus neslēdzu. Jūs abi ar brāli nolēmāt iztērēt manu naudu. Tad lai Andris, ja jau tik ļoti vēlas palīdzēt, noformē aizdevumu uz sava vārda.
— Tu esi skopa! — Inese izšāva. — Pat radiniekiem tev žēl kaut kādas nelielas summas! Es jau sāku kravāt koferi! Speciāli nopirku jaunu peldkostīmu!
— Tad izkravā, — Sandra atcirta stingri. — Šī saruna ir beigusies. No manis naudas nebūs.
Andris piesardzīgi pienāca sievai tuvāk un mēģināja pieskarties viņas rokai, bet Sandra tūlīt atkāpās pie loga.
— Sandra, bet rezervāciju taču anulēs. Man būs neērti aģentūras darbinieku priekšā. Es viņiem apsolīju, ka samaksāsim.
— Pats solīji, pats arī tiec galā.
Viņa paskatījās uz vīru tik asi, ka no viņa apņēmības uzreiz palika vien blāva ēna.
— Tavi solījumi uz mani neattiecas. Un, ja reiz jau sākām runāt par naudu, paziņošu vēl vienu jaunumu.
Sandra pārlaida skatienu no vīra uz viņa māsu.
— Visa mana prēmija kopš vakardienas atrodas gada noguldījumā bez iespējas to izņemt pirms termiņa. Ar labu procentu likmi. Tā ka izņemt to nevarēs pat kāda ļoti steidzamu spa procedūru dēļ.
Aiz loga garām aizripoja smaga kravas automašīna. Logu rūtis rāmjos viegli nodrebēja.
Inese sastinga. Pašpārliecinātais smaids no viņas sejas pazuda pavisam. Viņa apstulbusi vispirms paskatījās uz Sandru, pēc tam uz brāli.
— Tu to izdarīji speciāli? — viņa nošņāca caur zobiem.
— Protams, — Sandra atbildēja, mazliet sašaurinot acis. — Es protu rīkoties ar savu naudu. Iesaku arī jums iemācīties to pašu.
Tad viņas skatiens apstājās pie Andra.