— Redzēs, kā sanāks, — Inese atbildēja, it kā jautājums būtu pavisam mazsvarīgs. — Bērni jau sen lūdzās apskatīt jūsu māju.
Viņas vecākais dēls tajā pašā brīdī jau metās šķūnīša virzienā, bet jaunākā meita, pieplakusi pie stikla, centās ielūkoties pa logiem.
— Šķūnī gan neejiet, — Ilze uzreiz brīdināja. — Tur stāv instrumenti.
Inese tikai nevērīgi pamāja ar roku.
— Viņi prot uzvesties uzmanīgi.
Tomēr Ilze nepaļāvās uz šo mierinājumu. Viņa pati izgāja pagalmā, panāca bērnus un aizslēdza šķūnīša durvis. Tikmēr Andris nesa mājā somas un maisiņus, ko radi bija paņēmuši līdzi.
Ciemiņi iekārtojās pārsteidzoši ātri, it kā būtu atbraukuši nevis pirmo reizi, bet atgriezušies labi zināmā vietā. Edgars jau soļoja gar žogu un prātoja, kurā stūrī ērtāk būtu novietot grilu. Jānis apskatīja ābeles, pakratīja dažus zarus un paziņoja, ka divus vajadzētu nozāģēt. Inese izgāja cauri visai mājai, pavēra abu guļamistabu durvis un pēc tam apvaicājās, kura no tām paredzēta viesiem.
— Atsevišķas viesu istabas mums nav, — Ilze paskaidroja.
— Bet šī te?
Inese norādīja uz mazo istabu, kur pagaidām bija sakrautas kastes ar mantām, instrumenti un remontam nopirktie materiāli.
— Tur Andrim būs darba kabinets.
— Galdu var pielikt pie loga, bet dīvānu atstāt, lai kāds var pārnakšņot.
— Mēs vēl neesam līdz galam izlēmuši, kas tur atradīsies.
Inese pasmaidīja tā, it kā Ilze vienkārši nebūtu sapratusi pašsaprotamu lietu.
— Es tikai iesaku ērtāko risinājumu.
Ilze neatbildēja. Viņa atgriezās virtuvē un sāka izlikt uz galda produktus, ko ciemiņi bija atveduši līdzi.
Kad tēja bija izdzerta, Sandra pārlaida skatienu visiem klātesošajiem un beidzot pārgāja pie tā, kā dēļ, acīmredzot, viņi visi bija ieradušies.
— Māja nopirkta? Lieliski! Mēs jau ģimenē nolēmām, ka vasaru pavadīsim pie jums.
Viņa to pateica viegli, gandrīz priecīgi, it kā šādam paziņojumam vajadzētu izsaukt tikai sajūsmu. Acīmredzot Sandra gaidīja, ka dēls tūlīt piekritīs un vēl pateiks, cik laba doma tā ir.
Ilze paskatījās ārā pa logu. Līdz augusta beigām vēl bija vairākas nedēļas, taču pēc vīramātes balss bija skaidrs — runa nav tikai par šo vienu vasaru. Radi savās domās jau bija sadalījuši arī nākamos gadus, brīvdienas un siltās sezonas.
— Kas tieši to nolēma? — Ilze mierīgi pajautāja.
— Mēs ģimenes čatā apspriedāmies, — Inese paskaidroja. — Mamma ar tēti brauks darba dienās, mēs ar bērniem — tad, kad varēsim. Edgaram daļu augusta jāstrādā, tāpēc viņš braukās uz pilsētu.
— Kādā čatā? — Andris pacēla galvu.
— Mums ir atsevišķa ģimenes sarakste.
Andris samulsa vēl vairāk.
— Un kāpēc manis tur nav?
Inese paraustīja plecus.
— Mēs to izveidojām ātri, lai kopējā sarakste nebūtu pilna ar tādām sadzīviskām runām.
— Tātad jūs apspriedāt mūsu māju bez mums? — Ilze precizēja.
— Nevajag to pasniegt tik asi, — Sandra iejaucās. — Neviens negrasās jums neko atņemt. Mēs vienkārši vēlamies būt tuvāk, pavadīt laiku kopā.
Viņa piecēlās no krēsla un aizgāja līdz gaitenim, it kā jau pārbaudītu telpu sadalījumu.
— Mēs ar Jāni paņemsim guļamistabu pie virtuves. Mums naktī nav ērti tālu staigāt. Inesi ar bērniem varēs izmitināt otrā istabā. Edgars atvedīs saliekamo gultu.
Ilze pagriezās pret vīru.
Andris dažas reizes apjucis samirkšķināja acis un tad paskatījās uz māti.
— Un kur tad gulēsim mēs?
— Jūs vēl esat jauni, — Sandra atbildēja tā, it kā piedāvātu kaut ko ļoti saprātīgu. — Pagalmā var uzsliet labu telti. Augustā taču ir silts.
Andris uz brīdi vienkārši apklusa. Viņam acīmredzami pietrūka vārdu.
— Tu nopietni iesaki mums izvākties no pašiem savas guļamistabas?
— Ne jau uz visu laiku. Varēsim mainīties. Turklāt jūs tāpat gribējāt darboties pa dārzu.
Inese steidzās atbalstīt māti:
— Bērniem vajadzīgs režīms. Viņiem teltī būs neērti. Bet jūs to varat uztvert kā atpūtu dabā.
Ilze vēroja Andra seju. Viņš jau pavēra muti, un viņa gandrīz dzirdēja to ierasto frāzi: “Labi, kaut ko izdomāsim.” Viņa pazina šo mirkli — saspringto smaidu, pārāk ātro ieelpu un vēlmi izlīdzināt situāciju par katru cenu.
Agrāk tādi kompromisi nozīmēja atteikšanos no saviem vakara plāniem, neērtu braucienu vai svētku svinēšanu pēc citu noteikumiem. Tagad viss bija pavisam citādi. Andris grasījās atdot radiem māju, par kuru viņiem abiem vēl gadiem būs jāmaksā hipotēka.
Ilze piecēlās.
— Pagaidiet brīdi.
Viņa aizgāja uz guļamistabu un pēc mirkļa atgriezās ar plānotāju rokās. Tajā bija pierakstīti iepirkumu saraksti, maksājumu datumi, piezīmes par remontu un aprēķini tuvākajiem mēnešiem.
Ilze nolika plānotāju sev priekšā un atvēra vajadzīgo lapu.
Sandra kļuva piesardzīga.
— Kas tas ir?
— Mājas izdevumi.
— Kāpēc mums tas būtu jāskatās?
— Tāpēc, ka jūs plānojat te dzīvot visu vasaru. Tādā gadījumā jums jāzina, cik šāda uzturēšanās izmaksā.
Edgars pārstāja blenzt pa logu un apsēdās pie galda.
Ilze ar pirkstu pārbrauca pāri pierakstītajām rindām.
— Hipotēkas maksājums. Apdrošināšana. Elektrība. Ūdens. Atkritumu izvešana. Nekustamā īpašuma nodoklis. Iekārtu uzturēšana. Dārza un pagalma kopšana. Materiāli, ko pērkam remontam.
— Kāds remontam sakars ar mūsu atbraukšanu? — Inese pajautāja.
— Tiešs. Ja te pastāvīgi uzturēsies vēl seši cilvēki, darbi apstāsies. Istabu, kur glabājas materiāli, jūs jau paspējāt nozīmēt sev. Tātad daļa mantu būs jāpārnes citur, un remonta termiņi mainīsies.
— Mēs varam palīdzēt, — Jānis piedāvāja.
— Ļoti labi. Tad iepriekš sadalīsim ne tikai guļvietas, bet arī pienākumus.
Ilze pāršķīra nākamo lapu.
— Zāliena pļaušana. Stādījumu laistīšana un kopšana. Kārtības uzturēšana pēc bērnu spēlēšanās. Pārtikas iegāde. Ēdiena gatavošana. Sanitārā mezgla tīrīšana. Ūdens un elektrības patēriņš. Edgars grib likt lielu grilu, tātad jāparedz malka vai ogles, vietas sakopšana pēc cepšanas un drošības noteikumu ievērošana.
Edgars iztaisnoja muguru.
— Par grilu es pats parūpēšos.
— Lieliski. Pierakstu.
Viņš sarauca pieri, taču neko neiebilda.
Ilze ātri pārrēķināja izmaksas. Viņa nepieminēja pašas mājas cenu un nesāka runāt par viņu ar Andri ienākumiem. Viņa tikai nosauca obligātos maksājumus un tos papildu izdevumus, kas neizbēgami rastos, ja mājā ilgstoši dzīvotu tik liels cilvēku pulks.
— Ja jūs visi ierodaties kopā un paliekat līdz augusta beigām, jūsu daļa būs apmēram trešdaļa no šī perioda mājas uzturēšanas izmaksām. Pārtiku katrs pērk pats. Papildu elektrības un ūdens patēriņš tiek apmaksāts atsevišķi. Remontdarbi netiek apturēti, tāpēc dienas laikā istabām jāpaliek brīvām.