Pasūtījumā viņa salika foreli, ribaja steikus, lauku biezpienu, dārgus sierus un augļus. Kopā sanāca ap simt piecdesmit eiro.
Kad piegāde bija klāt, Inese visu pārtiku rūpīgi sakārtoja savā jaunajā, personīgajā ledusskapī guļamistabā.
Lielais virtuves ledusskapis tikmēr stāvēja tukšs. Atvienots no elektrības. Aizslēgts ar piekaramo slēdzeni.
Inese iegāja dušā, uzlika sejai masku un pēc tam uzvārīja sev kafiju.
Ar krūzi rokās viņa apsēdās virtuvē un vienkārši gaidīja.
Pirmā mājās pārradās Laura.
Vienā rokā viņai bija čipsu paka, otrā — lēts enerģijas dzēriens.
— Fui, cik auksts, — viņa nomurmināja jau no sliekšņa, nometa jaku uz pufa un devās taisni uz virtuvi.
Inese klusēdama dzēra kafiju.
Laura pastiepa roku pēc ledusskapja. Paraustīja rokturi. Durvis nepakustējās.
Viņa rāva stiprāk. Metāls nošķindēja, slēdzene atsitās pret cilpām.
Laura sastinga un iepleta acis.
— Kas tas ir?
— Slēdzene, — mierīgi atbildēja Inese.
— Priekš kam?
— Lai tu vairs nerītu.
Laurai seja kļuva bāla.
— Tu esi slima? Tūlīt pat atslēdz. Es gribu paņemt kečupu pie čipsiem.
— Kečupa tur nav. Tur vispār nekā nav. Ledusskapis ir izslēgts. Mana pārtika atrodas manā istabā. Un istaba ir aizslēgta.
Laura savilka plaukstas dūrēs.
— Jānim tas nepatiks!
— Jānis var aiziet paraudāt vannasistabā.
Laura uzreiz pagrāba telefonu un sāka drudžaini spiest brāļa numuru.
— Jāni! Tā psihopāte ir uzlikusi ledusskapim kaut kādu šķūņa slēdzeni! — viņa kliedza klausulē. — Jā! Ar skrūvēm pieskrūvējusi!
Inese izdzēra kafiju līdz galam, izskaloja krūzi un aizgāja uz savu istabu. Durvis viņa aizslēdza ar diviem atslēgas pagriezieniem.
Apmēram pēc stundas mājās ielidoja Jānis.
Inese sadzirdēja, kā ar blīkšķi aizcērtas ārdurvis, kā viņš smagiem soļiem dragā pa gaiteni un kā virtuvē sāk aurot.
Pēc mirkļa dūres jau dauzīja pa guļamistabas durvīm.
— Inese! Atver tūlīt pat!
Inese nolika grāmatu malā, pagrieza atslēgu un atvēra.
Jānis stāvēja durvju priekšā, sarkans no dusmām.
— Ko tu te esi sarīkojusi? Kāpēc sabojāji ledusskapi?
— Es to uzlaboju.
— Ņem nost to slēdzeni! Es gribu ēst! Mēs visu dienu garāžā rakāmies!
Inese atspiedās pret durvju stenderi.
— Slēdzeni es nost neņemšu. No šodienas mums ir atsevišķs budžets. Es maksāju hipotekāro kredītu. Tu uzturi savu māsu un jūsu abus vēderus.
— Es esmu tavs vīrs! Tev man jāgatavo vakariņas!
— Kur tas ir rakstīts?
— Dzimtsarakstu nodaļā!
Inese īsi pasmīnēja.
— Dzimtsarakstu nodaļā izsniedz laulības apliecību, nevis izziņu par pieauguša idiota un viņa māsas adopciju.
Jānis mēģināja pastumt Inesi malā un ielauzties istabā.
— Laid mani! Tev tur ir ēdiens! Es jūtu!
Inese ar abām rokām spēcīgi iegrūda viņam krūtīs. Jānis atkāpās gaitenī.
— Vēlreiz pieskarsies man vai manām durvīm — saukšu policiju. Teikšu, ka mēģināji man uzbrukt.
— Tu tikai blefo.
— Pārbaudi.
Viņa aizvēra durvis un pagrieza atslēgu.
Aiz durvīm vēl ilgi skanēja bļaušana, lamāšanās un dauzīšanās. Jānis zvanīja mātei. Anna, spriežot pēc viņa atbildēm, droši vien ieteica durvis vienkārši izlauzt.
Taču to viņš neuzdrošinājās. Viņš tikai iespēra sienai un aizgāja uz virtuvi. Pēc brīža Inese sadzirdēja ārdurvju klaudzienu. Jānis bija devies uz veikalu.
Pagāja pirmdiena. Pienāca otrdiena.
Jaunie noteikumi darbojās bez žēlastības. Inese sev gatavoja guļamistabā — multivārāmajā katlā — vai arī pasūtīja gatavu ēdienu. Netīros traukus viņa uzreiz nomazgāja un aiznesa atpakaļ pie sevis.
Virtuvē valdīja pamestība.
Laura un Jānis nopirka pelmeņu paku un lētas desiņas. Tikai izrādījās, ka vārīt viņiem nav kur un nav ar ko. Visus savus katlus Inese bija pārvietojusi uz guļamistabu.
Trešdienas vakarā Inese izgāja virtuvē pēc ūdens.
Jānis cepa desiņas uz Lauras matu lokšķērēm. Smaka bija tik šķebinoša, ka gribējās atvērt visus logus.
— Tu sabojāsi ierīci, — Inese tikai piezīmēja.
Jānis uzmeta viņai niknu skatienu. Zem acīm viņam bija tumši loki.
— Tas viss ir tevis dēļ! Tu mūs līdz tam novedusi!
Laura sēdēja pie galda un grauza sausus ātri pagatavojamās nūdeles gabalus.
— Inese, lūdzu, — viņa nožēlojami ievilka. — Iedod vismaz tējkannu uzsildīt. Es gribu karstu tēju.
— Tējkanna ir mana. Es to nopirku par sešdesmit eiro. Ūdeni var sildīt krūzē ar spirāli, ja jums tāda ir.