Dzīvoklī kā īslaicīgi deklarētas personas bija norādīti divi cilvēki — Andris un Inese. Termiņš: pieci gadi. Pamatojums: bezatlīdzības lietošanas līgums par dzīvojamo telpu. Un turpat, ailē “Īpašnieks”, rēgojās neveikli uzvilkts manas paraksta atdarinājums.
Es atkritu krēsla atzveltnē un sajutu, kā pirksti kļūst stīvi un auksti. Nekustamo īpašumu juriste manī visu shēmu salika kopā dažu sekunžu laikā. Inese ir stāvoklī. Tiklīdz bērns piedzims, viņu automātiski deklarēs mātes uzturēšanās vietā. Bez īpašnieka piekrišanas. Un pēc tam zīdaini “uz nekurieni” ne tiesa, ne bāriņtiesa neļaus izrakstīt gadiem ilgi. Es grimtu procesos līdz bērna pilngadībai, kamēr Andris mierīgi dzertu alu manā virtuvē.
Skatiens aizslīdēja uz tukšo atslēgu skapīti pie durvīm. Inese rezerves atslēgu bija paņēmusi pirms mēneša, kad atbrauca “tikai uz tēju”.
Krūtīs uzplēnēja vecs, līdz pelniem izdedzināts aizvainojums. Man bija astoņpadsmit, kad vecāki slepus pārdeva manas mirušās vecmāmiņas koka māju pie Daugavpils — vienīgo vietu, kur es jebkad jutos patiesi laimīga. Nauda aizgāja Ineses greznajām kāzām lauku klubā: limuzīns, skaļa mūzika, izrādīšanās līdz nelabumam. Pēc pusgada viņas laulība izjuka, bet mana bērnības māja bija pazudusi uz neatgriešanos. Vecāki toreiz tikai paraustīja plecus: “Inesītei vairāk vajag, viņa mums tāda trausla.”
Toreiz es paliku bez nekā. Toties tagad man bija trīsdesmit trīs gadi un aiz muguras — simtiem uzvarētu lietu.
Aizvēru klēpjdatoru un lēni ievilku elpu.
Viņi cerēja, ka es skriešu uz tiesu raudāt un apstrīdēt līgumu? Nē. Civillieta vilktos pārāk ilgi. Es sākšu ar trumpjiem, kas viņu ieceri sagraus pašā saknē.
No rīta izgāju klusi.
Inese saldi gulēja uz mana dīvāna, bet Andris bija aizmidzis virtuvē, piespiedis neskūto vaigu pie lipīgā galda blakus tukšai alus bundžai. Lai domā, ka ir uzvarējuši. Man bija vajadzīgs laiks.
Vispirms devos pie pazīstama eksperta. Piecdesmit eiro par steidzamību, un jau vakarā uz mana galda atradās oficiāls pirmstiesas rokraksta ekspertīzes atzinums. Zilais zīmogs apstiprināja: parakstu uz lietošanas līguma neesmu likusi es, to vilkusi sveša roka. Pēc spēcīgā, saraustītā spiediena spriežot — vīrieša.
Tajā pašā dienā aizvedu iesniegumu uz policijas dežūrdaļu. Dokumentu viltošana. Fiktīva deklarēšana. Dežūrdaļas leitnants paņēma manus papīrus un nesteidzīgi sāka tos šķirstīt.