— Taisi vaļā, dzirdi? Citādi tūlīt saukšu glābējus, un viņi tās slēdzenes izzāģēs līdz pēdējai skrūvei! — ar visu spēku belzu dūri pret ekokādā apvilktajām durvīm.
Atslēga slēdzenē pagriezās tikai līdz pusei un smagi apstājās. Tad no otras puses noklikšķēja aizbīdnis — tas pats, kuru es pati nekad nebiju lietojusi.
Durvis lēni pavērās uz iekšu. Uz sliekšņa stāvēja mana jaunākā māsa Inese. Viņai mugurā karājās mans mīļākais smaragdzaļais halāts no dabīgā zīda, ko biju nopirkusi par prēmiju dārgā universālveikalā. Apakšmala slaucīja netīro grīdu.
— Ai, Ilzīt, ko tu tā dauzies? — Inese nožāvājās un ar plaukstu pieturēja apaļo vēderu. — Mēs vispār vēl guļam.
Es pārkāpu pāri slieksnim un uzreiz uzminu svešām, nomīdītām kedām ar apdauzītiem purngaliem. Priekšnamā uz skapīša mētājās reklāmu čupa, netīras atslēgas un tukša cigarešu paciņa.
Manā iemīļotajā podā ar rūpīgi koptu fikusu bija iesprausts izsmēķis. Pelēka pelnu svītra nosmērēja glancētās zaļās lapas. Nagi sāpīgi iegriezās plaukstās.
— Inese, tūlīt pat novelc manu halātu, savāc savas parpalas un ejiet ārā. Jums abiem ir tieši desmit minūtes.
— Sveika, juristīt, — no virtuves atskanēja izstiepts, pašapmierināts balss tonis.
Durvju ailē parādījās Andris, manas māsas vīrs. Viņš stāvēja pelēkās trikotāžas apakšbiksēs, vienā rokā turot norasojušu alus pudeli. Uz pleca viņam rēgojās svaiga skramba.
— Par ko tāds troksnis? — Andris pasmīnēja un iedzēra tieši no pudeles kakliņa. — Mēs te, starp citu, atrodamies pilnīgi likumīgi. Par likumu esi dzirdējusi? Tu taču mums tajā jomā gudrā.
— Andri, aizver muti, kamēr es tev vēl neesmu pārkārtojusi zobus, — es pienācu viņam pavisam tuvu. — Ārā no mana dzīvokļa. Tūlīt.
— Tev nav tiesību, Ilzīt, — Inese žēlīgi uzmeta lūpu un paslēpās aiz vīra platajām mugurām. — Andris teica, ka tev ir milzīgs trīsistabu dzīvoklis, bet tu viena pati te sēdi kā pūce. Man drīz jādzemdē. Vai tad radiniekiem nepienākas normāli apstākļi?
— Mums ir papīrs, saimniecīt, tāpēc nomierinies, — Andris pašapmierināti piebilda. — Mēs te neesam uz pāris dienām.
Es iegāju savā guļamistabā un aizslēdzu durvis tieši Andrim deguna priekšā, kamēr viņš aiz tām sāka lamāties. Sirds dauzījās tik augstu, it kā būtu iesprūdusi kaklā.
Atvēru klēpjdatoru, pieslēdzos e-pakalpojumu portālam un gaidīju, kamēr lapa ielādēsies. Riņķojošais ielādes simbols šķita bezgalīgs un grauza nervus līdz pēdējam. Beidzot ekrāns nomirgoja.
Sadaļā “Mans mājoklis” dega jauns paziņojums no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Paziņojums attiecās uz manu trīsistabu dzīvokli.