Naktīs viņš gulēja nemierīgi. Te grozījās no viena sāna uz otru, te cēlās padzerties, te ilgi nekustīgi stāvēja pie loga, skatīdamies tumsā, it kā tur meklētu atbildi uz kaut ko tikai viņam zināmu.
“Varbūt viņam ir kāda cita?” Ilzei pēkšņi iešāvās prātā.
No šīs domas viņai kļuva smagi ap sirdi, tik skumji, ka pat elpot uz brīdi bija grūtāk.
Kādā rītā Ilze atvēra virtuves skapīti, lai paņemtu burkas. Mapes tur nebija. Viņa izstūma malā vienu burku pēc otras, pārbaudīja blakus plauktus, pacēla pat sīkumus, kas tur stāvēja gadiem, tomēr neko neatrada. Ilze skaidri atcerējās: Jānis pats bija ielicis dzīvokļa dokumentus tieši šajā vietā, turklāt viņas acu priekšā.
Vakarā viņa vairs neizturēja. Jānis sēdēja uz dīvāna, kā parasti iegrimis savā telefonā, un Ilze pajautāja bez aplinkiem:
– Mape ar dzīvokļa papīriem ir pazudusi, – viņa sacīja, cenšoties savaldīt balsi. – Kur tu to pārliki?
Jānis pat nepacēla acis.
– Varbūt kaut kur noliku citur… Vēlāk paskatīšos.
Ilze pagriezās pret logu. Ārā jau krēsloja. Viņai vairs nebija gandrīz nekādu šaubu: dokumentus bija paņēmusi Tatjana. Bet Jānis vai nu to neredzēja, vai arī viņam tas šķita mazsvarīgi.
Viņai radās sajūta, ka pamats zem kājām lēnām, klusi un neatgriezeniski iegrimst, bet satverties nav pie kā.
Tad Ilze izlēma runāt. Sagaidījusi brīdi, kad Tatjana aizgāja pie kaimiņienes skatīties seriālu, viņa apsēdās Jānim pretī un klusi, bet stingri teica:
– Jāni, mums virtuvē aiz maizes kastes ir kamera. No mana maka pazūd nauda. Mani zābaki ir pazuduši. Dzīvokļa dokumenti arī vairs nav savā vietā. Jāni, es tā vairs nevaru!
Viņa jau bija iekšēji sagatavojusies, ka viņš nostāsies mātes pusē, tāpat kā toreiz ar tabletēm. Ka viņai nāksies piecelties, sakravāties un aiziet.
Taču Jānis nolika telefonu uz galda un pirmo reizi pēdējo nedēļu laikā paskatījās viņai tieši acīs. Pēc tam pagrieza ekrānu pret Ilzi.
– Es zinu par kameru, – viņš pateica. – Māte pati man pastāstīja. Teica, ka it kā pieskatot tevi. Tajā vakarā es atvēru lietotni un ieraudzīju, ka tur ir nevis viena, bet divas ierīces. Otrā izrādījās virtuve. Es šos ierakstus skatos jau trīs nedēļas.
Ilze uzreiz nesaprata, ko viņš saka, bet Jānis jau tina ierakstu atpakaļ. Mazajā ekrānā parādījās viņu virtuve. Lūk, Tatjana atver uz galda atstāto Ilzes maku, izņem banknotes un iebāž tās kabatā. Nākamajā video, ko bija fiksējusi otra kamera, Tatjana nes Ilzes zābakus ārā pa durvīm.
Pēc tam ekrānā bija redzams, kā tiek meklēti dokumenti — plaukts pēc plaukta, burka pēc burkas.