Ilzei prātā uzpeldēja kāds gadījums, kas bija noticis pirms pusgada un joprojām durstīja kā slikti sadzijusi brūce. Toreiz Tatjana bija sacēlusi traci, apgalvojot, ka Ilze izmetusi viņas sirds zāles. Jānis bez ilgas domāšanas nostājās mātes pusē. Vēlāk paciņa atradās aiz dīvāna, tomēr atvainošanās tā arī nesekoja. Viņš tikai nomurmināja:
— Nu redzi, atradās.
Kopš tās dienas Ilze skaidri saprata: ja nav pierādījumu, viņas vārdi pret Tatjanas vārdiem vienmēr beigsies ar viņas zaudējumu.
Kādu dienu pirms pusdienām Tatjana, saviebusi seju, nopētīja katlu uz plīts un indīgi noteica:
— Ilze, tu atkal vāri kaut kādus pusfabrikātus? Cik ilgi tā var?
Jānis pat nepakustējās, lai viņu aizstāvētu. Savukārt Ilzei nebija spēka iesaistīties strīdā — viņa bija pārāk nogurusi.
Nākamajā dienā Tatjana, stāvot turpat virtuvē, piezvanīja draudzenei un runāja tik skaļi, it kā īpaši gribētu, lai Ilze visu dzird.
— Vedekla man galīgi bez sajēgas, nabaga Jānis tikai mokās. Bet ko viņš var padarīt? Viņš jau mīkstsirdīgs, viss tēvā.
Taču drīz vien izrādījās, ka tie vēl bijuši tikai ziediņi. No Ilzes maka sāka pazust sīkas banknotes. Sākumā viņa tam nepievērsa lielu uzmanību — nodomāja, ka pati kaut kur iztērējusi, kaut ko sajaukusi, aizmirsusi. Viņa dusmojās uz sevi, nevis uz citiem.
Pēc tam pēkšņi pazuda arī viņas ziemas zābaki.
— Es tos noteikti nekur neesmu likusi, — Tatjana paziņoja, plati iepletusi rokas. — Varbūt pati izmeti?
— Es? — Ilze apstulba. — Savus pašas zābakus?
— Nu, kas to lai zina… — vīramāte nevainīgi paraustīja plecus.
Kad Ilze bija atradusi kameru virtuvē, viņa sameklēja internetā tās modeli. Ražotāja mājaslapā instrukcijā bija norādīta noklusējuma parole. Tatjana to nebija nomainījusi. Ilzei izdevās pieslēgties gandrīz uzreiz, un lietotnē atvērās ierakstu arhīvs.
Ekrānā parādījās viņu virtuve. Tajā rosījās Tatjana. Viņa rūpīgi, bez steigas pārmeklēja skapīšus — vienu plauktu pēc otra. Izņēma burkas, ieskatījās aiz tām, nolika atpakaļ. Kamera bija lēta un ierakstīja bez skaņas, tāpēc nebija iespējams saprast, ko tieši viņa meklē.
Citā video Tatjana ar kādu sarunājās. Viņa sparīgi žestikulēja, pēc tam kaut ko pierakstīja uz papīra strēmeles un iebāza to halāta kabatā.
Arī šoreiz skaņas nebija, tāpēc sarunas saturs palika neskaidrs. Drošības pēc Ilze abus ierakstus lejupielādēja savā telefonā.
Ierauta domās par Tatjanas slepenajām izdarībām, Ilze gandrīz nepamanīja, ka mainījies ir arī Jānis. Vakaros viņš arvien biežāk iegrima telefonā, bet, tiklīdz Ilze pietuvojās, viņš steigšus pagrieza ekrānu uz leju.