— To vēl redzēs, — Inese atteica, it kā runa būtu par sīkumu. — Bērni tā lūdzās apskatīt māju, ka nevarējām viņiem atteikt.
Viņas vecākais dēls jau bija aizskrējis šķūnīša virzienā, bet jaunākā meita, piespiedusi degunu pie stikla, lūkojās pa logiem iekšā.
— Šķūnī gan neejiet, — Ilze steigšus brīdināja. — Tur stāv instrumenti.
Inese tikai pavirši pamāja ar roku.
— Viņi zina, kā uzvesties. Nekas nenotiks.
Tomēr Ilze pati izgāja pakaļ bērniem, pasauca viņus prom no durvīm un aizslēdza šķūnīti. Pa to laiku Andris nesa mājā maisus un somas, ko radinieki bija atveduši līdzi.
Viesi jaunajā vietā iekārtojās pārsteidzoši ātri. Juris jau soļoja gar žogu, mērīdams ar acīm, kur būtu visērtāk nolikt grilu. Māris apstaigāja ābeles un pēc neilgas apskates paziņoja, ka divus zarus vajadzētu nogriezt. Inese tikmēr izstaigāja māju, ielūkojās abās guļamistabās un pajautāja, kura istaba domāta ciemiņiem.
— Atsevišķas viesu istabas mums nav, — Ilze mierīgi paskaidroja.
— Bet šī? — Inese norādīja uz mazo guļamistabu, kurā pašlaik bija sakrautas kastes ar mantām, krāsu spaiņi un citi remontam vajadzīgi materiāli.
— Te Andrim būs darba kabinets.
— Rakstāmgaldu var nolikt pie loga, bet dīvānu atstāt, lai kāds var pārnakšņot, — Inese tūlīt piedāvāja savu risinājumu.
— Mēs vēl neesam izlēmuši, kā tieši šo telpu iekārtosim.
Inese pasmaidīja tā, it kā Ilze vienkārši nebūtu sapratusi kaut ko pilnīgi pašsaprotamu.
— Es tikai iesaku ērtāko variantu.
Ilze neatbildēja. Viņa atgriezās virtuvē un sāka kārtot uz galda produktus, ko bija atveduši ciemiņi.
Kad tēja bija izdzerta, Sandra aplūkoja visus pie galda sēdošos un pārgāja pie īstā iemesla, kura dēļ viņi bija ieradušies.
— Māju nopirkāt? Ļoti labi! Mēs ar pārējiem jau nolēmām, ka vasaru pavadīsim pie jums.
Viņa to pateica viegli, gandrīz priecīgi, acīmredzot gaidīdama, ka dēls nekavējoties piekritīs un apstiprinās šo plānu.
Ilze paskatījās pa logu. Līdz augusta beigām vēl bija palikušas vairākas nedēļas, taču pēc vīramātes balss toņa kļuva skaidrs: runa nav tikai par šo vienu vasaru. Radinieki, šķiet, jau savās domās bija sadalījuši arī visas nākamās brīvdienas, pavasarus un vasaras vakarus.
— Kas tieši to nolēma? — Ilze pajautāja.
— Mēs pārrunājām ģimenes čatā, — atbildēja Inese. — Mamma ar tēti varēs braukt darba dienās, mēs — kopā ar bērniem. Jurim augustā daļa laika jāstrādā, tāpēc viņš braukās uz pilsētu.
— Kādā čatā? — Ilze pārjautāja.
— Mums ir atsevišķs ģimenes čats.
Andris pēkšņi pacēla galvu.
— Kāpēc manis tur nav?
Inese paraustīja plecus.
— Mēs to izveidojām ātri, lai kopējo saraksti nepiesārņotu ar sīkumiem.
— Tātad jūs apspriedāt mūsu māju bez mums? — Ilze precizēja.
— Nevajag visu pasniegt tik asi, — sarunā iejaucās Sandra. — Neviens negrasās jums kaut ko atņemt. Mēs tikai vēlamies vairāk laika pavadīt kopā.
Viņa piecēlās no krēsla un aizgāja līdz gaitenim, it kā jau pārbaudītu, kur kas atradīsies.
— Mēs ar Māri varētu gulēt guļamistabā pie virtuves. Mums naktī nav ērti tālu staigāt. Inesi ar bērniem iekārtosim otrā istabā. Juris var paņemt līdzi saliekamo gultu.
Ilze pagriezās pret vīru.
Andris samulsis pāris reizes samirkšķināja acis un tikai tad paskatījās uz māti.
— Un kur tad gulēsim mēs?
— Jūs taču esat jauni, — Sandra atmeta ar roku. — Pagalmā var uzsliet labu telti. Augustā naktis vēl ir siltas.
Dažas sekundes Andris nespēja izdabūt ne vārda.
— Tu nopietni iesaki mums izvākties no pašu guļamistabas?
— Ne jau uz visu laiku. Varēsim mainīties. Turklāt jūs tāpat gribējāt darboties pa dārzu un pagalmu.
Inese uzreiz nostājās mātes pusē:
— Bērniem vajadzīgs režīms, viņiem teltī būs neērti. Bet jūs to varat uztvert kā atpūtu svaigā gaisā.
Ilze uzmanīgi vēroja vīra seju. Andris jau pavēra muti, un viņa gandrīz dzirdēja to ierasto frāzi: “Labi, kaut ko izdomāsim.” Viņa pazina šo brīdi — saspringto smaidu, steidzīgo ieelpu un vēlmi nogludināt situāciju, lai tikai neviens neapvainotos.
Agrāk šādi kompromisi skāra vakariņas, kādu izbraucienu vai svētku plānus. Tagad Andris bija gatavs atdot radiniekiem māju, par kuru viņiem abiem vēl daudzus gadus būs jāmaksā kredīts.
Ilze piecēlās.
— Pagaidiet mirkli.
Viņa iegāja guļamistabā un pēc brīža atgriezās ar plānotāju. Tajā bija pierakstīti pirkumu saraksti, maksājumu termiņi, remonta piezīmes un tuvāko mēnešu aprēķini.
Ilze nolika plānotāju sev priekšā un atšķīra vajadzīgo lapu.
Sandra uzreiz kļuva piesardzīga.
— Kas tas ir?
— Mājas izdevumi.
— Kāpēc mums tie jāskatās?
— Ja jūs plānojat šeit dzīvot visu vasaru, jums būtu jāsaprot, cik šāda dzīvošana maksā.
Juris pārstāja blenzt pa logu un apsēdās pie galda.
Ilze ar pirkstu pārvilka pār pierakstītajām rindām.
— Kredīta maksājums. Apdrošināšana. Elektrība. Ūdens. Atkritumu izvešana. Nekustamā īpašuma nodoklis. Iekārtu uzturēšana. Izdevumi pagalmam. Materiāli, ko pērkam remontam.
— Kāds remontam sakars ar mūsu atbraukšanu? — Inese nesaprašanā pajautāja.
— Ļoti tiešs. Ja šeit pastāvīgi uzturēsies vēl seši cilvēki, darbi apstāsies. Istabu, kurā tagad atrodas materiāli, jūs jau paspējāt ieplānot sev. Tātad mantas būs jāpārceļ citur, un remonta termiņi nobīdīsies.
— Mēs varētu palīdzēt, — piedāvāja Māris.
— Labi. Tādā gadījumā iepriekš sadalīsim ne tikai istabas, bet arī pienākumus.
Ilze pāršķīra nākamo lapu.
— Zāles pļaušana, stādījumu kopšana, uzkopšana pēc bērniem, pārtikas iegāde, ēst gatavošana, vannasistabas tīrīšana, ūdens un elektrības patēriņš. Juris vēlas likt lielu grilu, tāpēc jāparedz malka vai ogles, vietas sakopšana pēc cepšanas un drošības noteikumu ievērošana.
Juris iztaisnoja muguru.
— Par grilu es pats parūpēšos.
— Lieliski. Pierakstu.
Viņš sarauca pieri, tomēr neko vairāk neteica.
Ilze ātri saskaitīja paredzamos tēriņus. Viņa neminēja mājas cenu un neapsprieda, cik viņi abi pelna. Viņa nosauca tikai obligātos maksājumus un tos izdevumus, kas neizbēgami rastos, ja mājā ilgstoši dzīvotu tik liels cilvēku pulks.
— Ja jūs visi kopā braucat šurp un paliekat līdz augusta beigām, jūsu daļa būs aptuveni trešdaļa no šī perioda mājas tekošajiem izdevumiem. Pārtiku katra ģimene pērk pati. Papildu elektrības un ūdens patēriņš tiek apmaksāts atsevišķi. Remontdarbi netiks pārtraukti, tāpēc dienas laikā telpām jāpaliek brīvi pieejamām.