No logiem pavērās skats uz jūru, bet pagalmā, kā sargi, slejās vecas priedes.
— Zini, te patiešām ir skaisti, — Jānis pēc brīža atzina, lēni apstaigādams zemesgabalu.
Tajā pašā dienā viņi nolēma: māju nepārdos.
Nākamais gads pagāja remontos. Jānis ķērās pie jumta un logiem, savukārt Anna uzņēmās dārzu un iekštelpas. Soli pa solim noplukušais nams pārvērtās par mājīgu vietu, kur gribējās atgriezties un atpūsties.
Pirmo reizi pēc ilga laika Anna jutās patiesi laimīga.
Vasarā viņa sociālajos tīklos ievietoja vairākas fotogrāfijas.
Balta veranda ar pītajiem krēsliem.
Šūpuļtīkls starp priedēm, kur vakaros bija tik labi lasīt.
Pie vārtiņiem ziedošas rozes — vesela aleja, kurā katrs krūms citā šķirnē.
Un saulriets virs jūras, nofotografēts no viņu pašu terases.
Zem bildēm ātri sabira sajūsmas pilni komentāri. Draudzenes vaicāja, kur atrodas šī viesnīca, bet kolēģi neticēja, ka tā ir Annas māja.
Pēc dažām dienām pavisam negaidīti piezvanīja vīramāte.
Viņas balss skanēja neierasti maigi, gandrīz vai saldi.
— Anniņ, redzēju tavas fotogrāfijas. Kāds brīnišķīgs namiņš jums sanācis!
— Paldies, — Anna atbildēja piesardzīgi.
— Pilnīgi neatpazīt! Kā no interjera žurnāla. Būs kādreiz jāatbrauc un pašai jāapskata tas jūsu brīnums.
— Jā, protams, kādreiz…
— Jūra tur tuvu?
— Piecas minūtes kājām.
— Lieliski! Nu labi, bučas. Pasveicini Jānīti!
Anna uzreiz sajuta nemieru. Trīs laulības gadu laikā viņa bija iemācījusies atšķirt vīramātes intonācijas. Pārāk strauja bija šī pārmaiņa — no nicinājuma līdz apbrīnai.
Pēc nedēļas viņas bažas piepildījās.
Vīramāte stāvēja uz sliekšņa ar diviem milzīgiem koferiem. Taksometrs jau bija aizbraucis, pat nesagaidot, kad saimniece atvērs durvis. Anna, priekšautā un ar putojamo slotiņu rokā, sastinga gaitenī — viņa tieši gatavoja bezē.
— Mammu? Jūs taču nebrīdinājāt…
— Gribēju sagādāt pārsteigumu! — vīramāte noskūpstīja viņu uz vaiga un droši iesoļoja mājā.
Viņa ienāca tā, it kā šeit būtu dzīvojusi jau gadiem. Nesteidzīgi novilka kurpes, nolika rokassomiņu uz konsoles priekšnamā un sāka apskatīt telpas.
Vīramāte pārvilka pirkstus pāri aizkariem, pārbaudīja dīvānu mīkstumu, ielūkojās istabās un ar zinošas personas izteiksmi novērtēja remontu.
— Tapetes esat izvēlējušies labas. Un flīzes vannasistabā arī ļoti veiksmīgas.
Pēc tam viņa pavisam mierīgi paziņoja:
— Es nolēmu šeit pavadīt visu vasaru. Manā vecumā jūras gaiss ir ļoti veselīgs.