No automašīnas izkāpa sociālā dienesta darbiniece, stingri turot pie rokas astoņus gadus vecu meitenīti ar gaišiem matiem un nopietnām, zilām acīm.
Anna Bērziņa devās pa cietuma gaiteni bez asarām. Bez trīcošiem soļiem. Viņas seja bija sastindzis miers, kas bērnam šķita pārāk smags. Kad viņa pagāja garām kamerām, ieslodzītie apklusa, it kā pati ēka uz mirkli būtu aizturējusi elpu.
Apmeklētāju telpā Jānis jau sēdēja pie galda. Rokas viņam bija saslēgtas roku dzelžos, ķēde piesieta pie metāla stiprinājuma. Viņš izskatījās krietni izdēdējis, daudz vārgāks nekā meita viņu atcerējās, un izbalējusī oranžā cietuma forma karājās uz viņa pleciem kā sveša āda.
— Mana mazā… — viņš tik tikko izdvesa, un acīs uzreiz sakrājās asaras.
Anna pienāca tuvāk lēni. Viņa nemetās skriet. Nesāka vaimanāt.
Viņa vienkārši apskāva tēvu.
Veselu minūti telpā neatskanēja neviens vārds.
Tad meitene pieliecās pie viņa auss un nočukstēja kaut ko tik klusu, ka to nespēja sadzirdēt neviens cits.
Nākamais mirklis pārsteidza visus sargus, kas atradās telpā.
Jāņa seja kļuva bāla kā papīrs. Viņa ķermenis sāka trīcēt. Viņš skatījās uz meitu, un šajā skatienā vienlaikus dega šausmas un pēkšņa, neprātīgi dzīva cerība.
— Tu esi pārliecināta? — viņš vaicāja aizlūzušā balsī.
Anna klusi pamāja.
Jānis pielēca kājās tik strauji, ka krēsls ar skaļu blīkšķi apgāzās uz grīdas.
— Es to neizdarīju! — viņš iekliedzās. — Tagad es varu to pierādīt!
Sargi momentā metās pie viņa, domādami, ka notiek pretošanās. Taču Jānis necīnījās ar viņiem. Viņš raudāja — smagi, saraustīti, ar tādu izmisumu, kas vairs nelīdzinājās piecu gadu bezcerībai.
Komandants Liepiņš visu vēroja drošības kameru monitorā.
Kaut kas bija mainījies.
Nepagāja ne stunda, kad viņš pieņēma lēmumu, kas varēja sagraut visu viņa karjeru. Viņš sazvanīja Teksasas ģenerālprokurora biroju un pieprasīja nāvessoda izpildes atlikšanu uz 72 stundām.
— Kādi vēl jauni pierādījumi? — skarbi noprasīja balss klausules otrā galā.
Liepiņš nekustīgi raudzījās ekrānā sastingušajā kadrā — Annas sejā.
— Bērns, kurš, iespējams, bija kļuvis par liecinieku.